Lines with logo
KM logo
23.04.2022 -
27.11.2022
tirgot ūdeni
upes malā
Latvijas paviljons
Venēcijas biennāles 59.
starptautiskajā mākslas
izstādē
Lines with logo
izvēlne
Skuja Braden, 1999. gadā tapis mākslinieču duets, ko veido Ingūna Skuja no Latvijas un Melisa Breidena (Melissa D. Braden) no Kalifornijas, Latvijas paviljona ekspozīcijai radījušas multimediālu instalāciju, kas kartē mentālās, garīgās un fiziskās asis mākslinieču mājās. Šeit atklājas Skuja Braden ideāli un piederība, kas ļauj kritiski pārskatīt ne tikai mūsu reģiona atšķirīgas vēstures lasījuma iespējas, bet arī testēt sabiedrības gatavību sadzīvot ar šodienas izaicinājumiem un viedokļu polarizēšanos. Māju un tās raksturu ekspozīcijā atbalso tēli porcelānā – materiālā, kuru meistarīgi pārvalda Skuja Braden, ļaujot tam ieņemt vispārsteidzošākās formas. Porcelāns atdzīvojas ikdienas priekšmetos, strūklakās, izlokās ūdens šļūtenēs un ieņem dažādu ķermeņu formas.
Selling Water by
the River

Iespējams, māja nav vieta, bet vienkārši nemainīgs stāvoklis,” apgalvo rakstnieks Džeimss Boldvins, it kā atbalsojot dzenbudismā sakņoto apjausmu par nepārejošu klātbūtnes un apskaidrotības stāvokli. Savukārt pirms vairākiem gadsimtiem japāņu dzenbudisma meistars raksta: “Jau četrdesmit gadu es tirgoju ūdeni upes malā. Ho, ho! Un mans darbs ir bijis pilnīgi veltīgs,” aicinot apzināt, ka mums jau pieder viss, kas mums ir vajadzīgs, un ka upe plūst neatkarīgi no mums, un līdz apskaidrībai jānonāk pašu spēkiem. Arī mākslinieču dueta Skuja Braden veidotajā Latvijas paviljona ekspozīcijā māja un upe kļūst par metaforām, par apziņas stāvokļa apzīmētājiem, mainīgiem un dzīviem organismiem ar dažādu pieredžu atspulgiem. Te tiek sapludinātas robežas starp privātām un publiskām teritorijām un tiek uzdoti jautājumi, kā iespējams dzīvot un sadzīvot seismisku pārmaiņu pilnajā mūsdienu pasaulē, kad viesmīlība ir kļuvusi par neoliberālisma patēriņa preci, strauji ir augusi nepatika pret visu fiziski vai konceptuāli atšķirīgo, un agresija pret “ciemiņu” var kļūt par sabiedrību formējošu manifestu. Tādēļ der atcerēties, ka telpa starp mums un citiem ir vienlaikus tikpat tāla kā pirmatnējā jūra, bet arī tuvāka nekā mūsu pašu āda, – tās pašas okeāna pirmsākumu pēdas joprojām cirkulē mūsos.

Kāpēc šādu ietvaru Latvijas paviljona ekspozīcijai izvēlas Skuja Braden – divu mākslinieču, Ingūnas Skujas un Melisas D. Breidenas (Melissa D. Braden), vairāk nekā divdesmit gadus strādājot un dzīvojot kopā, radīta simbiotiska vienība un integrāla būtne, kurā saplūst divas atšķirīgas personības, dažādas prasmes, pieredzes, zināšanas, vēsturiskie konteksti un nacionalitātes? Vai tāpēc, ka Skuja Braden unikālās patības tapšanu ietekmējusi viņu kvīriskā identitāte un laiks, ko abas mākslinieces kopīgi pavadījušas dzenbudistu klosterī Kalifornijā? Vai arī tāpēc, ka budisma mācībā sakņotā paļāvība un Kalifornijas brīvdomīgais gars, savdabīgā sajaukumā ar postsociālisma dzīves pieredzi palīdz rast risinājumus gan ikdienas situācijās, gan radošajā praksē, gan palīdz iekļauties heteronormativitātes priekšstatos balstītajā sabiedrībā? Un vai upes ūdens Kalifornijā, no kurienes nāk Melisa, ir citāds nekā Daugavā – Latvijas upē, kuras krastā meklējama Aizkraukle – padomju industrializācijas ietekmē tapusi pilsēta, kurā uzaugusi Ingūna un daudzus gadus strādājis un dzīvojis mākslinieču duo?
Izvēršot mājas konceptu, Skuja Braden paviljona ekspozīciju veido (sa)dzīves zonu anatomija: guļamistaba, virtuve un studija, viesistaba, kā arī zonas, kur mūsu ikdienas darbības iegūst rituālu nozīmi, kurās tiek iedzīvināta piemiņa, tiek koptas garīgā un fiziskā ķermeņa dimensijas. Šeit satek vēsture un tagadne, ilūzijas, reliģijas un pārliecības, kas ļauj kritiski pārskatīt ne tikai mūsu reģiona atšķirīgas vēstures lasījuma iespējas, bet arī testēt sabiedrības gatavību sadzīvot ar šodienas izaicinājumiem un viedokļu polarizēšanos. Māju un tās raksturu ekspozīcijā atbalso tēli porcelānā – materiālā, kuru meistarīgi pārvalda Skuja Braden, ļaujot tam ieņemt vispārsteidzošākās formas. Tie atdzīvojas krāšņi apgleznotos šķīvjos, barokālās vāzēs, sadzīves priekšmetos, izšļācas porcelāna strūklakā, ieņem dažādu ķermeņu formas, izlokās kā draudīgas šļūtenes, saglabā cilvēku un dzīvnieku nospiedumus, līdz kulminē vērienīgā porcelāna gultā, kuru neredzams vilnis, it kā pametot gaisā, atspiedis pret sienu, un tajā kā neprātīgā kosmogonijas aktā satiekas visas Skuja Braden mākslas un dzīves tēmas.

Ūdens, kas apņem māju šeit, ir iemiesojies materialitātē, laikā un telpā, top uzlādēts ar jaunām zināšanām, un līdzīgi kā hidrofeminisms iezīmē radikāla kolektīvisma ideju un apgalvo, ka mēs visi esam saistīti ar mūsu planētu caur dažādu šķidrumu plūsmām un to kontinuitāti. Ūdens plūst cauri un pāri atšķirībām un piedāvā vienu no visaptverošākajām un pilnīgākajām kopā būšanas pieredzēm. Tas savieno tagadni un pagātni un ir liecinieks pasaules norisēm, kopš zemes pirmsākumiem. Gluži kā dzenbudisma meistara koānā ūdens mūs māca apjaust, ka viss, kas mums ir nepieciešams, mums jau pieder, tikai jāiemācās to saskatīt. Skuja Braden māja aicina iegremdēties un izšķīst šajā kopīgajā pasaules ūdens cirkulācijā, neradot un nepatērējot neko lieku, bet savienojot un iekļaujot.
Par māksliniecēm
Skuja Braden ir 1999. gadā tapis mākslinieču duets, ko veido Ingūna Skuja no Latvijas un Melisa Breidena (Melissa Braden) no Kalifornijas, ASV. Viņu radošā prakse balstīta darbā ar porcelānu, ko raksturo dekoratīvu stilu saplūsme un Edo perioda japāņu grafikas ietekme. Skuja Braden darbi izvērš literāras un mākslas vēstures tēmas, kas balstītas mākslinieču mūsdienu politisko un sociālo norišu kopīgā pieredzē.

Viņu personālizstādes bijušas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā, Laikmetīgās amatniecības muzejā Oregonā, ASV, un John Natsoulas galerijā Kalifornijā. Duets ir piedalījies neskaitāmās grupu izstādēs, kā arī mākslas mesēs, tostarp: SOFA-Chicago Čikāgā, ASV, Ceramic Annual of America Sanfrancisko, ASV, Start Art Fair, Saatchi Gallery Londonā, Lielbritānijā, un SCOPE Art Fair Basel Bāzelē, Šveicē. Skuja Braden darbi ir publicēti Contemporary Studio Porcelain, A Human Impulse un 500 Lark grāmatu sērijā par keramiku, kā arī žurnālos Ceramic Monthly, New Ceramics un Curve Magazines.
Viņu darbi iekļauti publiskās un privātās kolekcijās, tostarp White Memorial medicīnas centrā Losandželosā, ASV, Kellogg mākslas kolekcijā Pomonā, ASV, Laikmetīgās keramikas muzejā Santo Domingo, Dominikānas Republikā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) Rīgā, Museé Ariana Šveicē, Pasaules keramikas centrā Dienvidkorejā, Čančuņas Keramikas centrā Ķīnā, ASU Mākslas muzejā ASV, Keramikmuseum Westerwald Vācijā un mākslas centrā Zuzeum Latvijā.
Par kuratorēm
Andra Silapētere
Andra Silapētere ir kuratore un pētniece Latvijas Laikmetīgajā mākslas centrā (LLMC). Viņas pētniecības un interešu lauks ietver trimdas un migrācijas tēmas un atšķirīgus identitātes un piederības aspektus mākslā un kultūrā. Viņa ir bijusi līdzkuratore pētniecības un izstāžu projektam “Pārnēsājamās ainavas”, kas aplūkoja latviešu trimdas un emigrantu kopienas mākslu un dzīvi 20. gs. gaitā ar izstādēm Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNNM) Rīgā (2018), District Berlīnē, Vācijā (2019), James Gallery, CUNY Ņujorkā, ASV (2019), kā arī šobrīd gatavo publikāciju (K. Verlag, 2022). Starp citām būtiskām izstādēm minamas: “Es atceros, tādēļ es esmu. Vēl neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi” (2020), “Nenorunātās tikšanās” (2019) – abas LNNM, “Nenorunātās tikšanās” laikmetīgās mākslas centrā Den Frie Kopenhāgenā, Dānijā (2019), “Divdabis. Kaspars Groševs un Jānis Borgs” LNMM (2017) un “Pazudis arhīvā” izstāžu zālē Rīgas mākslas telpa (2016).
Solvita Krese
Solvita Krese ir mākslas kuratore ar plašu pieredzi lokālā un starptautiskā mērogā, kas dzīvo un strādā Rīgā un kopš 2000. gada vada Latvijas Laikmetīgās mākslas centru (LLMC). Viņa ir bijusi kuratore un līdzkuratore daudzskaitlīgām liela mēroga starptautiskām izstādēm, to skaitā “Pārvietojamās ainavas” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) Rīgā (2018); James Gallery, CUNY Ņujorkā, ASV (2019); “Nenorunātās tikšanās” izstāžu zālē Arsenāls Rīgā (2019); laikmetīgās mākslas centrā Den Frie Kopenhāgenā, Dānijā; “Akademia. Performing life”, Villa Vassilieff Parīzē, Francijā (2018); “Identitāte. Aiz neskaidrības priekškara” Ukrainas Nacionālajā mākslas muzejā Kijevā, Ukrainā (2016); “Re: visited” izstāžu zālē Rīgas mākslas telpa Rīgā (2014); “Telling tales” Nacionālajā mākslas galerijā Viļņā, Lietuvā; KUMU Tallinā, Igaunijā; Centre PasquArt Bīlē, Šveicē (2014); “Alternativa” Gdaņskā, Polijā (2013); “Mobilais muzejs” Rīgā (2007); “Robežpārkāpēji. Laikmetīgā māksla. 80. gadi” LNMM Rīgā (2005); “Ķermenis Baltijas fotogrāfijā” Giedre Bartel Berlīnē, Vācijā (2005); “Faster than history” Kiasma, Helsinkos, Somijā (2004) u. c. 2009. gadā viņa aizsāk laikmetīgās mākslas festivālu “Survival Kit” un ir tā kuratore līdz 2019. gadam. Bijusi komisāre Latvijas paviljonam 56. un 58. Venēcijas biennālē (2015, 2019)
Komanda

Mākslinieces: SKUJA BRADEN (INGŪNA SKUJA UN MELISA D. BREIDENA)

Kuratores: ANDRA SILAPĒTERE (LLMC) UN SOLVITA KRESE (LLMC)

Arhitekte: LĪVA KREISLERE

Grafiskais dizains: RŪTA JUMĪTE

Tehniskā realizācija: ALEKSEJS BEĻECKIS UN PAULS JĒGERS

Komisāre: SOLVITA KRESE (LLMC)

Producente: KITIJA VASIĻJEVA
Audiovizuālie risinājumi: ALISE ZARIŅA

Projekta vadītāja: IEVA KRŪMIŅA (LATVIJAS REPUBLIKAS KULTŪRAS MINISTRIJA)

Komunikācijas stratēģija: COPYWRITER / LEVELUP (OLGA PROCEVSKA, IGORS GUBENKO, JEKATERINA FIRJANE)

Komunikācija: SOFIJA ANNA KOZLOVA (LLMC)

Starptautiskā komunikācija: ALEXIA MENIKOU

Asistenti Venēcijā: MARIONA BALTKALNE, KETRISA PETKEVIČA, DITA MISKA, MARTA LUĪZE SKĀBARDE, AGNESE TRUŠELE, KARĪNA VOLBETA
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Latvijas paviljona Venēcijas biennāles 59. starptautiskajā mākslas izstādē organizators

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) ir nevalstiska organizācija, kas kopš 2000. gada veicina laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un ārpus tās, kritiski un radoši domājot par norisēm mūsdienu sabiedrībā.

LLMC veido mākslas notikumus un izstādes, pētniecības un izglītības projektus un publicē izdevumus, kuros pievēršas gan aktuālākajiem mākslas un sabiedrības procesiem, gan to pagātnes pārskatīšanai. Uzmanības centrā ir Latvijas, Baltijas, Austrumeiropas un plašāka postsociālisma reģiona konteksti, izcelti arī dzimtes un minoritāšu jautājumi, individuālās un kultūras atmiņas slāņi, vides un ekoloģijas perspektīvas.
LLMC ir nozīmīga sadarbība ar vietējiem un starptautiskiem māksliniekiem un institūcijām, kas atspoguļojas arī tā nomadiskajā darbībā, – izstādes, izglītības programmas un citas norises tiek īstenotas muzejos, skolās, bibliotēkās, tukšās ēkās un pilsētvidē. Viens no šādiem notikumiem ir starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit.
Vairāk informācijas: www.lcca.lv
FB logo IG logo TW logo
Atbalstītāji
Pasūtītājs
KM logo
Organizators
LCCA logo
Sponsori
Partner logo
Partner logo
Partner logo
Partner logo
Partner logo
Partner logo
Partneri
Partner logo
Partner logo
Partner logo
Partner logo
DESIGNED BY RŪTA JUMīTE